Marts – mēnesis Latgales novadam un tā kultūras stiprināšanai.
Radio raidījumā "Pi myusim Latgolā", kurš aizvadītajā nedēļas nogalē izskanēja "Latgales radio" un radio "Ef-Ei", tieslietu ministrs Jānis Bordāns atklāja, ka viens no viņa politiskās darbības virzieniem tuvākajā nākotnē būšot latgaliešu valodas juridiskā statusa stiprināšana.
Gandrīz puse Latgales iedzīvotāju, kuri interesējas par sabiedriskajiem notikumiem Latvijā, vēlētos, lai sabiedriskajos medijos Latvijā būtu raidījumi latgaliešu valodā.
„Kas, ja ne mēs – tie, kas šeit dzīvo un veido šo vietu, varētu par to pastāstīt?”, - uzskata Latgales entuziastu grupas „Bildis” dalībnieki, jo tieši viņi nolēma pastāstīt par latgaliešu tradīcijām, skaisto dabu un viesmīlīgiem cilvēkiem, radot filmu „Vīna vosora deļ vysu”.
"Vosorys saulgrīžu burvesteibys", - tā sauc šodienas pirmizrāde. To tulkojusi Monika Zīle un tas jau ir kārtējais Daugavpils teātra iestudējums latgaliešu valodā, kā apliecinājums piederībai savam novadam un saviem skatītājiem.
Jau vienpadsmito gadu septembra trešajā sestdienā latgaliešu valodas mīļotāju ceļi ved uz Upīti, lai apmeklētu meilys aiļu (mīlas dzejas) un dzīsmu (dziesmu) festivālu "Upītes Uobeļduorzs”, informē Viļakas novada pašvaldība.
Trešā latgaliešu pasaules saieta rezolūcijā Latvijas valdībai tika izvirzīti vairāki mērķi un prasības. Viens no tiem – publiskos nosaukumus rakstīt arī latgaliski.
Pagājušajā nedēļā Rēzeknē III.Pasaules latgaliešu konferences ietvaros divu dienu laikā norisinājās konference „Neatkarības laiks – Latgales iespēja vai iznīcība”, kurā piedalījās valsts struktūru un nevalstisko organizāciju pārstāvji, reģiona pašvaldību darbinieki, zinātnieki, uzņēmēji, pedagogi. Konferences darbā piedalījās arī latgalieši no Sibīrijas – to cilvēku pēcnācēji, kuri vairāk nekā pirms 100 gadiem bija aizbraukuši pie Jeņiseja krastiem.
Daugavpils teātra jaunā sezona oficiāli tiks atklāta 5.oktobrī, kad skatītājiem tiks piedāvāta pirmizrāde latgaliešu valodā.
Rīt, 26. jūlijā Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Balkanos sāksies latgaliešu rakstu valodas un kultūrvēstures seminārs „Roksti!”, kurā līdz 29. jūlijam piedalīsies 15 interesenti no dažādām Latvijas vietām, ar mērķi uzlabot latgaliešu rakstu valodas zināšanas, izzināt Latgales kultūrvēsturi un papildināt prasmes preses materiālu sagatavošanā par reģiona kultūras dzīvi reģionālajiem un valsts medijiem.
Pēc divām dienām, 26.jūlijā, Balkanu dabas parkā, kas atrodas Šķilbēnu pagastā, Viļakas novadā sāks darboties pirmā latgaliešu valodas vasaras skola „Roksti!”. Vasaras skolu organizē biedrība „Latgolys Studentu centrs” un latgaliešu kultūras portāls LaKuGa.lv.
Latvijā veiktās tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka uz 2012.gada 1.martu valstī dzīvo 164,5 tūkstoši cilvēku (8,8% Latvijas iedzīvotāju), kuri ikdienā lieto latgaliešu valodu. Loģiski, ka šo cilvēku lielākā daļa (97,6 tūkstoši) dzīvo Latgalē, taču arī galvaspilsētā dzīvo latgaliešu valodā runājošie – 29,4 tūkstoši cilvēku, 14,4 tūkstoši cilvēku šo valodu lieto Rīgas rajonā.
Latgaliešu valodu ikdienā lieto 8,8%, bet Latgalē trešā daļa iedzīvotāju ikdienā latgaliešu valodu. Visbiežāk latgaliešu valoda tiek lietota Kārsavas, Baltinavas un Varakļānu novados, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie tautas skaitīšanas dati.
Pirms dažām dienām gandrīz visi Latvijas elektroniskie masu saziņas līdzekļi saņēma biedrības «Latgolys Saeima» atklāto vēstuli, kas tika adresēta vairākiem valsts vīriem – premjeram Valdim Dombrovskim, Kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājam Aināram Dimantam.